Radošā darba desmitgades

1956-1960

Ansambļa pirmsākumi Celtnieku kultūras namā "Oktobris". Šis ir laiks, kad no dramatiskā teātra studijas dzimst pirmie eksperimenti kustību mākslā, tiek iestudētas pirmās izrādes un meklēts savs unikālais rokraksts.

arhīva faili šim periodam ➔

1961-1970

Pantomīmas žanra dzimšanas un uzplaukuma desmitgade. Tiek radītas leģendārās izrādes "Ideja", "Hirosima" un "Ceļš", ansamblis iegūst zelta medaļu Maskavā un Tautas teātra nosaukumu. Šis periods nostiprina Rīgas Pantomīmu kā unikālu parādību Latvijas kultūrtelpā.

arhīva faili šim periodam ➔

1971-1980

Māksliniecisko virsotņu un starptautiskās atpazīstamības laiks. Pēc pārcelšanās uz VEF Kultūras pili top tādi meistardarbi kā "Histrionu mistērija" un "Simfonija". Ansamblis pirmo reizi dodas uz Rietumiem un gūst atzinību starptautiskos festivālos.

arhīva faili šim periodam ➔

1981-1990

Aktīvu viesizrāžu un pasaules apceļošanas periods. Ansamblis uzstājas ASV, Francijā, Austrijā un citās valstīs, piedaloties prestižos AITA/IATA festivālos. Desmitgades noslēgumā top Atmodas laika zīmīgais darbs – izrāde "Miskaste".

arhīva faili šim periodam ➔

1991-2000

Pārmaiņu, krīzes un atdzimšanas desmitgade. Pēc PSRS sabrukuma ansambļa darbībā iestājas pārtraukums, kam seko atgriešanās ar jaunu enerģiju un tādām izrādēm kā "OPUS-777" un "SENTENCES", svinot ansambļa 40 gadu jubileju.

arhīva faili šim periodam ➔

2001-2010

Jaunās tūkstošgades sākums iezīmējas ar atskatu uz ansambļa mantojumu. Tiek iestudēta izrāde "NAKTĪ TAPA GAISMA", atjaunota "Histrionu mistērija" ar jauniem Āksta lomas atveidotājiem, kā arī sarīkota plaša arhīva izstāde Nacionālajā bibliotēkā.(2008)

arhīva faili šim periodam ➔

2011-2013

Noslēdzošais posms, kas veltīts ansambļa dibinātāja godināšanai. Tiek atzīmēta Roberta Ligera 80 gadu jubileja ar pēdējo "Histrionu mistērijas" izrādi. Šis laiks iezīmē vesela laikmeta noslēgumu ar ansambļa ilggadējā vadītāja aiziešanu mūžībā.

arhīva faili šim periodam ➔

Mantojums

Rīgas Pantomīmas atstātais mantojums ir daudz plašāks par ansambļa paša vēsturi. 60. gados ieliktie pamati veicināja žanra attīstību ne tikai Latvijā. Vairāki Roberta Ligera audzēkņi kļuva par patstāvīgiem līderiem, radot savus kolektīvus: Modris Tenisons Kauņā, Ansis Rūtentāls un Viktors Busigins Rīgā, Edgars Savickis Klaipēdā.

Ansambļa "Rīgas Pantomīma" māksliniecisko tradīciju pēctecību nodrošina Andris Apinis, kurš vada kolektīvu kopš 2013. gada.

Šī ietekme sniedzās vēl tālāk – Modra Tenisona audzēknis Giedrius Mackevičius vēlāk Maskavā nodibināja savu teātri, kas izauga par profesionālu kustību drāmas teātri, apliecinot, ka Rīgā ieliktās saknes deva atzarus visā reģionā.

Vienlaikus ansamblis bija radošā augsne daudziem vēlāk pazīstamiem dramatiskā teātra režisoriem un aktieriem, tostarp Alvim Hermanim, Herbertam Laukšteinam un Rīgas Krievu teātra aktierim Andrejam Možeiko. Tas apliecina, ka Rīgas Pantomīma bija ne tikai izrāžu kolektīvs, bet gan unikāla talantu skola ar paliekošu ietekmi uz kultūras procesiem.